Pārskatot The Guardian virsrakstus, manu uzmanību piesaistīja raksts Please stop telling me to leave my comfort zone. Acumirklī sajutu interesi to izlasīt, jo pēdējā laikā patiešām izbaudu to, kā pamazām ieslīgstu atpakaļ savā komforta zonā, un tādējādi jūtos labāk. Mēdzu aizdomāties, cik gan pamatots ir nemitīgais spiediens lauzt savas komforta zonas robežas, lai sasniegtu jaunus apvāršņus, ja tas nozīmē, ka jādzīvo nepārtrauktā stresā.

Esmu piefiksējusi, ka nereti pat izjūtu vainas apziņu, ja pamudinājumu vai izaicinājumu izkāpt no komforta zonas uztveru bez sajūsmas. Vai manā apziņā pārāk spēcīgi būtu iesakņojies populārais apgalvojums par to, ka īstā dzīve un panākumi sākas ārpus komforta zonas? Ļoti iespējams. Bet, vai tā patiešām ir? Un kur ir tā smalkā robeža starp neproduktīvu atrašanos komforta zonā, kas liek stagnēt un bremzē pozitīvu scenāriju iespējamību, un veselīgu robežu paplašināšanu, kas palīdz attīstīties, apgūt ko jaunu un virzīties uz priekšu?

Iespējams, ka pie vainas ir drastiskums, ar kādu dažkārt ķeramies pie savu robežu laušanas. Man jāpiekrīt minētā raksta autorei par to, ka mūsdienās nav iespējams izvairīties no dažādiem pašizaugsmes guru un influenceriem, kas to vien dara, kā sludina, ka palikšana komforta zonā ir pašsabotāža. Ka bez regulāras izkāpšanas no komforta zonas mēs dzīvē nekur tālu netiksim. Arī raksta autore Melodija reiz ticēja visiem iedvesmojošajiem citātiem un nepagurusi grūda sevi laukā no komforta zonas, līdz vienā ne tik jaukā dienā nebeidzama stresa rezultātā vienkārši… izdega. Tas viņai iemācīja ne tikai definēt, bet arī cienīt savas komforta zonas robežas.

Arī es zinu, ko nozīmē izdegt, turklāt ne tikai darbā vai attiecībās, bet arī centienos pēc laimīgākas, harmoniskākas un veselīgākas dzīves, lai cik ironiski tas nebūtu. Zinu, ko nozīmē nedzīvot saskaņā ar sevi. Esmu skrējusi ar galvu sienā un lauzusi sevi, sekojot citu cilvēku atziņām, padomiem un ceļam, un pieredzējusi, kā tas burtiski izvaro to, kas es esmu patiesībā. Tāpēc man šķiet īpaši svarīgi cienīt savas komforta zonas robežas. Ikvienā situācijā izturēties pret sevi ar mīlestību un izpratni.