Arvien vairāk cilvēku pievēršas vegānismam vai periodiski izmēģina augu valsts uzturu, tostarp gavēņa laikā vai kāda īpaša izaicinājuma ietvaros. Arī manā ikdienas uzturā dominē augu valsts produkti, taču es neesmu vegāne uz pilnu slodzi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ievērojot vegānisku diētu, ir visu nepieciešamo uzturvielu sabalansēta uzņemšana. Šoreiz par dažām svarīgākajām, kas visbiežāk rada jautājumus, pievēršoties vegāniskam uzturam.

Olbaltumvielas

Ir svarīgi atcerēties, ka uzturā jālieto gan pilnvērtīgās, gan nepilnvētīgās olbaltumvielas. Pie bioloģiski pilnvērtīgām pieskaita tādas olbaltumvielas, kas satur visas neaizstājamās aminoskābes optimālās attiecībās. Piemēram, soja, griķi un kvinoja ir pilnvērtīgās olbaltumvielas un šajos produktos būs visas deviņas neaizstājamās aminoskābes. Nepilnvērtīgo olbaltumvielu avoti vegāniem ir lēcas, rieksti, sēklas, rīsi un turku zirņi.

Ja organismā trūkst olbaltumvielu, īpaši pilnvērtīgo, var rasties nogurums, muskuļu vājums un nespēja pretoties infekciju slimībām. Izvēloties daudzveidīgu uzturu un ikdienā kombinējot dažādus olbaltumvielas saturošus produktus (zemāk uzzini, kā!), organisms visticamāk saņems visas nepieciešamās aminoskābes un veselības problēmām nevajadzētu rasties.

Dzelzs

Dzelzs piedalās asinsradē un transportē skābekli, lai mums būtu enerģija. Dzelzs trūkums bieži novērojams tieši sieviešu vidū. Dzelzs avoti vegāniem ir lēcas, turku zirņi, tofu, Indijas rieksti, spināti, keils jeb lapu kāposts, ķirbju sēklas un kvinoja. Lai organisms dzelzi labāk absorbētu, maltītēm no iepriekš minētajiem produktiem iesaka pievienot C vitamīnu saturošus produktus, piemēram, brokoļus, Briseles kāpostus, apelsīnus vai sarkano papriku.