Kas jāzina par ādas aizsardzību no saules

Foto: Simona Kārkliņa, Unsplash

happywhispers_adas_aizsardziba_no_saules.jpg

Foto: Simona Kārkliņa

"Pārmērīga UV starojuma iedarbība ar laiku rada neatgriezeniskas pārmaiņas. Bieži vien par iedegumu domājam estētiskās kategorijās, taču būtībā tas ir ādas šūnu bojājums."

Kas jāzina par ādas aizsardzību no saules

Foto: Simona Kārkliņa, Unsplash

Pārmērīga saules iedarbība, kā zināms, ne tikai palielina ādas vēža risku, bet arī veicina ādas novecošanos. Skaistumkopšanas industrija vēlas mūs no tā visa pasargāt, radot dažnedažādus krēmus, losjonus, eļļas un tamlīdzīgi. Taču, cik daudz mēs zinām par saules aizsarglīdzekļiem? Izrādās, ka te lieta ķēpīga, jo nebūt ne visi produkti labvēlīgi ietekmē veselību, turklāt, tos lietojot, tiek nodarīts arī zināms posts videi. Taču par visu pēc kārtas.

Kas ir UV starojums?

Ultravioletais (UV) starojums ir daļa no saules izstarotā elektromagnētiskā spektra, ko iedala atkarībā no viļņu garuma. Jo UV starojuma viļņu garums ir mazāks, jo vairāk to absorbē Zemes atmosfēra.

  • UVA (315-400 nm) – gari viļņi, ozona slānis neabsorbē
  • UVB (280-315 nm) – vidēji gari viļņi, lielāko daļu absorbē ozona slānis
  • UVC (100-280 nm) – īsi viļņi, pilnībā absorbē ozona slānis

Ādas iedegumu radošais UVA ir vienīgais ultravioletais starojums, kuru atmosfēra neabsorbē, turklāt, samazinoties ozona slānim, palielinās arī Zemes virskārtu sasniegusī UVB starojuma deva. Kā tad īsti tas ietekmē mūsu veselību?

Nelielās devās UV starojums mums ir svarīgs, jo veicina D vitamīna sintēzi organismā (kas savukārt nodrošina kalcija uzsūkšanos, labvēlīgi ietekmējot zobu un kaulu veselību). Taču pārmērīga UV starojuma iedarbība ar laiku rada neatgriezeniskas pārmaiņas. Bieži vien par iedegumu domājam estētiskās kategorijās, taču būtībā tas ir ādas šūnu bojājums, jo iedegums rodas DNS bojājuma rezultātā. UV starojuma ietekmē ādā tiek pastiprināti ražots ādas pigments melanīns, kā rezultātā āda kļūst tumšāka un biezāka, tādējādi cenšoties pasargāties no tālākiem DNS bojājumiem.

  • UVA starojums iekļūst dziļi ādas zemākajos slāņos (dermā), radot netiešus DNS bojājumus šūnās. UVA bojā saistaudus, izraisot priekšlaicīgu novecošanos, grumbas, pigmentācijas plankumus, ādas tonusa un elastīguma zudumu, kā arī var izraisīt ādas vēzi. UVA starojums izraisa noturīga pigmenta veidošanos dažu stundu laikā un saglabājas līdz pat vairākām dienām vai nedēļām.
  • UVB starojums iekļūst ādas augšējos slāņos (epidermā), izraisot ādas apsārtumu un apdegumu, un radot tiešus DNS bojājumus šūnās, tostarp izraisa ādas vēzi. UVB radītais iedegums saglabājas salīdzinoši ilgu laiku.
"Pārmērīga UV starojuma iedarbība ar laiku rada neatgriezeniskas pārmaiņas. Bieži vien par iedegumu domājam estētiskās kategorijās, taču būtībā tas ir ādas šūnu bojājums."
mink-mingle-g0Qdolm3K14-unsplash.jpg

Foto: Mink Mingle

"Uzklāj saules aizsargkrēmu jau 20 minūtes pirms došanās saulē. Lai kāds būtu SPF, atjauno krēma kārtu ik pēc 1,5 līdz 2 stundām un pēc katras peldēšanās reizes."

Jāņem vērā, ka jau iegūtais iedegums neaizsargā ādu pret saules radītiem apdegumiem vai citiem bojājumiem un ādas bojājumi, kas radušies no UV starojuma dzīves laikā, tostarp no pārmērīgas un ilgstošas sauļošanās vai uzturēšanās saulē, uzkrājas un to nevar atgriezt vai kādā citā veidā labot. Tāpēc par aizsardzību no saules kaitīgās ietekmes jāparūpējas jau no bērna kājas. 

Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (International Agency for Research on Cancer) jau 2009. gadā UV starojumu klasificēja kā cilvēkam kancerogēnu. t.i. tādu, kas var izraisīt saslimšanu ar vēzi.

Ko nozīmē UV starojuma indekss

Laika ziņās nereti pieminētais UV indekss ir ultravioletā starojuma mērvienība, ko izmanto, lai brīdinātu par nepieciešamību no tā aizsargāties. Jo lielāks UV indekss, jo lielāka iespēja iedzīvoties ādas bojājumos, turklāt jo ātrāk šie bojājumi, piemēram, ādas apdegums, parādās.

  • 1, 2  – zems: vēlams lietot saulesbrilles.
  • 3, 4, 5 – mērens: vēlams lietot saules aizsargkrēmu, saulesbrilles un pusdienas laikā uzturēties ēnā.
  • 6, 7 – augsts: var iegūt ādas apdegumus, jāizvairās no tiešiem saules stariem no 11:00 līdz 15:00, jālieto saules aizsargkrēmu, aizsargājošu apģērbu un saulesbrilles.
  • 8, 9, 10 – ļoti augsts: neaizsargāta āda ātri apdeg, vēlams uzturēties ēnā, jālieto saules aizsargkrēmu, aizsargājošu apģērbu un saulesbrilles.
  • 11 un vairāk – ekstrēms: neaizsargāta āda var apdegt pāris minūšu laikā. Jālieto maksimālā aizsardzība.

UV starojuma intensitāti ietekmē dažādi faktori, piemēram, gadalaiks (pavasarī un vasarā saule ir visspēcīgākā), dienas laiks (pusdienas laikā, kas saule ir visaugstāk debesīs,  starojums ir visintensīvākais), ozona slānis atmosfērā un mākoņu daudzums u.tml. Visstiprākais UV starojums ir pie ekvatora, samazinoties virzienā uz poliem. Ja ilgstoši jāatrodas saulē, ieteicams izvēlēties speciālu apģērbu, kas nodrošina aizsardzību pret UV starojumu – šādām drēbēm ir norādīts UV starojuma aizsardzības faktors. Piemēram, apģērbs ar UPF ≥ 40 bloķē 97,5% UV starojuma.

Kādus saules aizsarglīdzekļus izvēlēties

Lai aizsargātu no UV strajojuma kaitīgās iedarbības, skaistumkopšanas industrija ir radījusi lērumu produktu. Saules aizsardzības faktoru apzīmē ar burtiem SPF (Sun Protection Factor), un tas norāda konkrētā līdzekļa aizsardzības līmeni pret ādas apdegumiem.

SPF aizsardzības līmenis saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām:

  • 6, 10 – zema aizsardzība
  • 15, 20, 25 – vidēja aizsardzība
  • 30, 50 – augsta aizsardzība
  • 50+ – ļoti augsta aizsardzība

Var likties, ka SPF 30 aizsargā ādu divreiz vairāk nekā SPF 15, taču tā nav. SPF 15 aiztur aptuveni 93% UVB starojuma, SPF 30 – 97%, savukārt SPF 50 aiztur 98% UVB starojuma. Marķējumā norādītais skaitlis patieībā liecina, cik ilgi var atrasties saulē, lai neveidotos ādas apdegums. Piemēram, ja saulē var atrasties 15 minūtes līdz brīdim, kad sāk sveidoties ādas apdegums, tad ar SPF 15 šis laiks ir 15 reižu ilgāks – aptuveni 3,5 stundas. 

Atceries, ka neviens līdzeklis nepasargā ādu 100%, un ikvienu līdzekli nepieciešams uzklāt atkārtoti. 

"Uzklāj saules aizsargkrēmu jau 20 minūtes pirms došanās saulē. Lai kāds būtu SPF, atjauno krēma kārtu ik pēc 1,5 līdz 2 stundām un pēc katras peldēšanās reizes."
stanley-dai-ovanKMhLYec-unsplash.jpg

Foto: Stanley Dai

"Katru gadu jūrās un okeānos, upēs un ezeros, no peldētāju ķermeņiem noskalojas tonnām saules aizsarglīdzekļu. "

Dabiskie vai sintētiskie aizsargfiltri

Dabiskajos saules aizsarglīdzekļos tiek izmantoti minerālu aizsargfiltri, kas uz ādas izveido aizsargkārtiņu. Izmantojot titāna dioksīdu un cinka oksīdu, tiek radīta fiziska barjera, kas aizsargā ādu, atstarojot saules starus. Ja uz iepakojuma minēts mineral-based, jāuzmanās, jo tas nozīmē, ka cinka un/vai titāna dioksīds ir sajaukti ar sintētiskajiem aizsargfiltriem.

Sintētiskie saules aizsargfiltri iedarbojas atšķirīgi – tie absorbē UV starojumu. Šiem aizsargfiltriem pakāpeniski sadaloties var rasties ādas kairinājums. Ja pēc kāda saules aizsarglīdzekļa lietošanas uz ādas parādās apsārtums vai izsitumi, var gadīties, ka pie vainas ir tieši sintētiskie saules aizsargfiltri.

Ieteicams izvairīties no saules aizsarglīdzekļiem, kas satur tādus konservantus un aizsargfiltrus kā:

  • Butilparabēns
  • Oksibenzons
  • Oktinoksāts
  • Oktisalāts
  • Oktokrilēns
  • Avobenzons
  • 4-metilbenzilidēna kampars
  • 4-aminobenzoskābe (PABA) 

Ja uz iepakojuma minēts plaša spektra (broad spectrum) tas nozīmē, ka produkts pasargā no plaša spektra UV starojuma – gan UVA, gan UVB.

Ieteicams pārliecināties, ka bez visa iepriekš minētā saules aizsarglīdzekļa sastāvā nav arī ftalātu, smaržvielu un jebkā, kas beidzas ar -parabēns un -glikols.

Cieš arī vides veselība

Katru gadu jūrās un okeānos, upēs un ezeros, no peldētāju ķermeņiem noskalojas tonnām saules aizsarglīdzekļu. Pirms nepapētīju mazliet dziļāk, nezināju, ka tas nelabvēlīgi ietekmē koraļļu rifus, “izbalinot” un veicinot to iznīkšanu. Galvenais klupšanas akmens ir produktu sastāvā esošās vielas – jau minētie konservanti un saules aizsargfiltri.

Diemžēl arī dabiskās alternatīvas ar minerālu aizsargfiltriem ietekmē ekosistēmu, padarot saules aizsarglīdzekļu tēmu visnotaļ kutelīgu īstenu dabas draugu vidū. Tomēr aizsargāties no saules staru kaitīgās ietekmes vajadzētu, tāpēc izvairīšanās no iepriekš minētajām vielām būs labs sākums.

"Katru gadu jūrās un okeānos, upēs un ezeros, no peldētāju ķermeņiem noskalojas tonnām saules aizsarglīdzekļu. "

Komentāri

Vārds

E-pasts

WWW

Ziņa